a:10:{i:0;a:8:{s:2:"id";s:1:"1";s:9:"direction";s:12:"Horizontāli";s:6:"column";s:1:"4";s:3:"row";s:1:"6";s:4:"name";s:5:"OZOLS";s:11:"explanation";s:112:"Kāds koks tika iestādīts Iekšlietu ministrijas organizētajā akcijā „Apskauj Latviju” pie Saieta nama?";s:11:"description";s:558:"Latvijas valsts simtgades svinības 2017. gada 4. maijā aizsākās ar Iekšlietu ministrijas iniciatīvu - akciju \"Apskauj Latviju\", kas vērsta uz Latvijas tautas vienotības un piederības sajūtas spēcināšanu. Akcija tika īstenota sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju, Latvijas pašvaldībām un VAS Latvijas valsts meži. Akcijas laikā 45 Latvijas pierobežas pašvaldību teritorijās tika iestādīti 100 valsts simtgadei veltīti ozoli – Latvijas garīgā sardze. Arī pie Saieta nama svinīgos apstākļos tika iestādīts ozols.";s:5:"image";s:9:"ozols.jpg";}i:1;a:8:{s:2:"id";s:1:"2";s:9:"direction";s:12:"Horizontāli";s:6:"column";s:1:"2";s:3:"row";s:1:"8";s:4:"name";s:6:"PRIEDE";s:11:"explanation";s:44:"Koks, kas redzams Engures pagasta ģerbonī?";s:11:"description";s:335:"Koks, kurš redzams pagasta ģerbonī ir priede. Tā raksturo Engures dabas bagātību un tās saknes simbolizē pagasta ciemus- Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems, Ķesterciems, Bērzciems, Abragciems, Ezernieki, Engure. Ģērboņa mets tika izstrādāts jau 1998.gadā, bet apstiprināts 2000.gada nogalē. Autors Juris Bārbals.";s:5:"image";s:12:"gerbonis.jpg";}i:2;a:8:{s:2:"id";s:1:"3";s:9:"direction";s:12:"Horizontāli";s:6:"column";s:1:"9";s:3:"row";s:1:"9";s:4:"name";s:6:"GRAUDS";s:11:"explanation";s:136:"Kā sauc Latvijas jahtkluba dibinātāju, lielākās rēderejas īpašnieku pirmās neatkarīgās Latvijas laikā, dzimis Ķesterciemā?";s:11:"description";s:628:"Latvijas Republikas laikā visbagātākais rēders Fricis Grauds dzimis 1888.gada 6.februārī Engures pagasta Ķesterciema “Drīvu” mājās. Jūrā sācis iet kā kuģu puika uz tēva kuģiem, 1913.gadā pabeidzis Ventspils jūrskolu, vadījis tēva buriniekus, vēlāk iegādājies savus. Lielākais kuģu kopskaits rēderejā bija 25 tvaikoņi. F.Grauds uzskatāms arī par Latvijas jahtkluba dibinātāju(1924.). 1940.gadā visi F.Grauda īpašumi, kuri neatradās ārzemēs, tika nacionalizēti, bet 1941. gada 14. jūnijā viņu apcietināja un izsūtīja uz Soļikamskas nometni, kur viņš 1942.gada 26. martā mira.";s:5:"image";s:17:"Fricis_Grauds.jpg";}i:3;a:8:{s:2:"id";s:1:"4";s:9:"direction";s:12:"Horizontāli";s:6:"column";s:1:"3";s:3:"row";s:2:"11";s:4:"name";s:9:"ZANDBERGS";s:11:"explanation";s:69:"Kr. Valdemāra dibinātās Engures jūrskolas ilggadējais direktors?";s:11:"description";s:645:"Kārlis Zandbergs (1849.- 1934.) dzimis Slampes pagastā. Ilggadējs ( 1880. – 1909.) Engures sagatavošanas jūrskolas priekšnieks. 1971.gadā z/k ”Padomju Zvejnieks” izdarot kapitālo remontu bijušajā jūrskolā atrada sienā iemūrētu pudeli ar vēstījumu .Līdz ar to Engures jūrskolas priekšnieka K.Zandberga vēstījums nonāca nākamajām paaudzēm. Tas bija datēts ar 1889.gada jūniju, šajā vēstulē K.Zandbergs sniedza ziņas par sevi, jūrskolu un liela kuģa būvi Plieņciemā, piemin nemierus Engurē, kuru apspiešanai atbraucis Kurzemes gubernators 200 zaldātu pavadībā. Apbedīts Engures baznīcas kapsētā.";s:5:"image";s:13:"Zandbergs.jpg";}i:4;a:8:{s:2:"id";s:1:"5";s:9:"direction";s:12:"Horizontāli";s:6:"column";s:2:"10";s:3:"row";s:2:"14";s:4:"name";s:7:"JĒKABA";s:11:"explanation";s:61:"Kura hercoga laikā Engure piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu?";s:11:"description";s:1155:"Manufaktūra Engurē bija pēdējā dzelzsmanufaktūra, kuru savas dzīves laikā lika ierīkot Kurzemes hercogs Jēkabs (1642–1682), bet par nozīmīgāko dzelzs ražošanas uzņēmumu hercogistē Engures manufaktūra izvērtās jau pēc hercoga Jēkaba nāves. Drīz vien Engures uzņēmums izvērtās par galveno stieņu dzelzs ražotni. Bez stieņu dzelzs tajā izgatavoja vēl arī lielgabalus, lodes, enkurus un to ķēdes, sagataves Skrundas šauteņu darbnīcai un visdažādākos saimniecības piederumus. Engurē pārstrādāja ne tikai uz vietas ražoto čugunu, bet arī no Baldones, Vecmuižas un vēlāk arī no Ēdām piegādāto. Savukārt daļa Engures dzelzs Jelgavā tika pārkalta tēraudā, pārējā izlietota dažādām hercoga vajadzībām, t.sk. sūtīta uz Baldoni naglu kaltuvei un uz Ventspili kuģubūvētavai. Bez tam dzelzi pārdeva vietējiem iedzīvotājiem un izpildīja dažādus pasūtījumus, tostarp arī no ārzemēm, piemēram, no zviedriem piederošās Rīgas. Bez dzelzsmanufaktūras Engurē darbojās arī kokzāģētava, bet ostas vajadzībām bija uzbūvētas 4 noliktavas un pastāvēja mucenieka darbnīca.";s:5:"image";s:10:"Jekabs.jpg";}i:5;a:8:{s:2:"id";s:1:"9";s:9:"direction";s:10:"Vertikāli";s:6:"column";s:2:"12";s:3:"row";s:1:"2";s:4:"name";s:10:"LUTERĀŅU";s:11:"explanation";s:46:"Kurai konfesijai pieder Engures koka baznīca?";s:11:"description";s:362:"Engures evanģēliski luteriskā baznīca, pirmās ziņas atrodamas 1567.gada 28.februārī kad izdots rīkojums par baznīcas būvniecību Engures kroņa muižā. 1591. gadā tā tika iekļauta Kurzemes baznīcu reģistrā. Vairākkārtīgi celta un atjaunota. Viena no retajām koka baznīcām Latvijā, kura nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu.";s:5:"image";s:6:"d2.jpg";}i:6;a:8:{s:2:"id";s:1:"7";s:9:"direction";s:10:"Vertikāli";s:6:"column";s:1:"5";s:3:"row";s:1:"6";s:4:"name";s:8:"ZIEDONIS";s:11:"explanation";s:71:"Kurš Latvijā populārs dzejnieks ticis iesvētīts Engures baznīcā?";s:11:"description";s:371:"Izcilais latviešu dzejnieks ir iesvētīts Engures evanģēliski luteriskajā baznīcā un pāris ziemas mācījies Engures pamatskolā .Dzejnieka Imanta Ziedoņa māsa Anita Bumbure kopā ar filmas “Kurzemīte” veidotājiem un dzejnieku Valdi Ernšteinu iestādīja pie dzejnieka pamatskolas un baznīcas Pētera Upīša selekcionēto ceriņu “Imants Ziedonis”.";s:5:"image";s:12:"Ziedonis.jpg";}i:7;a:8:{s:2:"id";s:1:"8";s:9:"direction";s:10:"Vertikāli";s:6:"column";s:2:"10";s:3:"row";s:1:"9";s:4:"name";s:4:"ROGA";s:11:"explanation";s:86:"Kā sauc dokumentālās filmas „Meklējot Mr. Kauliņu” režisoru, dzīvo Engurē?";s:11:"description";s:163:"Kaspars Roga-(dzimis 1974. gada 19. jūlijā Jelgavā) ir latviešu mūziķis, bundzinieks un režisors. Vislabāk pazīstams kā grupas Prāta Vētra bundzinieks.";s:5:"image";s:8:"Roga.jpg";}i:8;a:8:{s:2:"id";s:2:"10";s:9:"direction";s:10:"Vertikāli";s:6:"column";s:2:"13";s:3:"row";s:1:"9";s:4:"name";s:8:"DZINTARS";s:11:"explanation";s:65:"Kā sauc pārakmeņojušos terciālā perioda skuju koku sveķus?";s:11:"description";s:244:"Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Dzintars ir izplatīts Baltijas jūrā,  arī Latvijas teritorijā.Latvijā dzintaru var atrast Kurzemes piekrastē, sevišķi pēc vētrām.";s:5:"image";s:12:"dzintars.jpg";}i:9;a:8:{s:2:"id";s:1:"6";s:9:"direction";s:10:"Vertikāli";s:6:"column";s:1:"3";s:3:"row";s:2:"11";s:4:"name";s:5:"ZUTIS";s:11:"explanation";s:43:"Zivs, no kuras izcēlās Engures nosaukums.";s:11:"description";s:11:"Testing 123";s:5:"image";s:0:"";}}