Babilonas gaisa dārzi (alternatīvais nosaukums - Semiramīdas gaisa dārzi) bija viens no septiņiem pasaules brīnumiem, atradās Babilonijas pilsētā, celti ap 600. gadu p.m.ē. Babilonijas pilsētas kompleksā, ko apjoza milzīgs mūris ar galvenajiem — Ištaras vārtiem centrā, valdnieka Nebukadnecara II valdīšanas laikā tika uzbūvēts gan Babilonijas galvenajam dievam Mardukam veltītais Esagila templis, gan templim blakus esošais zikurāts Etemenanki, Bībelē dēvēts par Bābeles torni. Kā stāsta leģenda, valdniekam Nebukadnecaram II bijusi daiļa sieva — Amitija, ko valdnieks pārvedis no Persijas. Diemžēl Nebukadnecars II lielāko daļu laika pavadījis tālu projām karagājienos, bet daiļā Amitija skumusi mājās viena un, pieradusi pie savas dzimtenes zaļajām kalnu nogāzēm, Babilonas karstajā līdzenumā ilgojās pēc kalniem, mežu ēnas un vēsuma. Vēlēdamies remdēt savas sievas ilgas, Nebukadnecars nolēma uzdāvināt viņai veselu oāzi.